ViAGars ieskatās Acīs

24. un 25. martā ViAGars jau tradicionāli viesojās RTU Teātra dienās, kas šogad vienoja visus Latvijas studentu teātrus zem tēmas „Acis”. Tad nu, cik teātru, tik dažādu redzējumu bija, ko vērot mūsu un citu acīm. Bet pašam ViAGaram tā bija arī iespēja izrauties no ierastā improvizācijas teātra formāta un ļauties nedaudz klasiskākam teātrim.

Šogad, parādot visraibāko daiļrades buķeti, Teātra dienās piedalījās LU Studentu teātris, Alises Rozes teātris, Teātra studija „Krāso baltu”, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Operstudija „Figaro”, Rēzeknes Augstskolas teātris „Ķerra”, Jaunais Miltu teātris, LLU Studentu teātris, Studijteātris „AKA”, kā arī pašmāju RTU teātri „Spēle” un „Kamertonis”, no kuriem par labāko izrādi šoreiz atzina ĶerRAs izrādi „Kas paliks pēc mums?”, piešķirot ceļojošo Sudraba Āksta Cepuri, bet par labākajiem aktieriem godam tika atzīti Jelgavas teātra aktieri Rihards Oja un Rita Ozoliņa, kuri bija iejutušies īstu lauvu lomās. Aizraujošus priekšnesumus, kā ik gadu, sniedza arī Impro Zoo un Rīgas Pantomīma.

Teātri ne tikai uzstājās, bet arī vēroja kolēģu izrādes un atzinīgi vērtēja priekšnesumus „5 acu” sistēmā. Bet visvērīgāk priekšnesumus skatījās žūrija, kuras sastāvā bija sabiedrībā labi pazīstamas personas - režisore Asja Visocka, aktieris un režisors Edmunds Freibergs, aktrise un režisore Raimonda Vazdika, režisors Ģirts Šolis un Latvijas Nacionālās operas soliste Baiba Berķe.

Bet, ko tajā visā juceklī darīja ViAGars? Šogad mazliet atkāpies no šizofrēniskās tematikas, lai gan arī pagājušā gada trakajam Romānam nebija ne vainas, šoreiz ViAGars skatītājiem sniedza kodolīgu priekšnesumu par trakulīgo Dzeguzi un viņas meitu. Stāsts par to, kā dažkārt tiekam ierauti paaudžu ratu riteņos, kļūdaini iedami vecāku pēdās. Šoreiz stāsta morāle pavisam vienkārša – rūpējies par bērniem, jo nākotnē viņi būs tavu izrādīto rūpju spogulis! Lomās iejutās Irina Ozerova, Artūrs Gubins, Sandis Elsts, Inese Boša, Lana Insberga un Elīna Runce.

Savukārt nākamajā dienā visiem dalībniekiem bija iespēja piedalīties divās burvīgās meistarklasēs. Aktiermeistarību šoreiz mācīja pedagoģe Anita Sproģe, liekot visiem nevis tēlot, bet vadīties savā lomā pēc dabiskām emocijām un reālās situācijas. Pēc tam meistarklases turpināja vadīt horeogrāfe Dace Jonele, liekot jaunajiem aktieriem kārtīgi izkustēties un paļauties uz apkārtējo vidi, ar aizvērtām acīm gan pārvietojoties, gan cenšoties izprast un atkārtot citu veidotos ķermeņu siluetus un statujas. Bet pēc tam kopā saplūda kāzas, rotaļas un orķestra skaņas, beigās radot vienu lielu pārsteigumu. J

Lai vai kā, nākas atzīt, ka katras Teātra dienas ir kā viens liels pārsteigums! J Ar nepacietību jau gaidām nākamo gadu! Kas zina, kādus brīnumus tad atnesīs Teātra dienas un kādus brīnumus tur atkal parādīs ViAGars!

Turnīrs veiksmīgi noslēdzies

24. februārī ViAGars rīkoja teātra sporta turnīru „Impro lidojums bez maskas”, aicinot ciemos komandas no Jelgavas un Rīgas, lai sacenstos improvizēšanas mākā un mākslā.

Jau agrā 24. februāra pēcpusdienā Valmieras lidostā ciemos ieradās pirmie viesi – teātris „Ār-Prāts” no Rīgas (Matīss Markots, Agnija Graudiņa, Zaiga Zvirbule un Lāsma Žagata). Pēc īsa brīža tiem pievienojās arī komanda no Jelgavas (Kristaps Gēbelis, Klāvs Strelēvics, Evita Kalēja un Rita Ozoliņa), un pašmāju improvizatori – Sandis Elsts, Inese Boša, Jānis Trautmanis, Rihards Vosulis-Grigulis, Lana Insberga, Amanda Zilišķe, Alise Kalniņa, Elīna Runce un Elīna Biseniece. Atlika vēl tikai ar slapjām švammēm un skaļiem „uuu” sagaidīt tiesnešus un turnīrs spraigās stjuartes Anetes Urkas vadībā varēja sākties!

Pirmie turnīrā sacentās pašmāju ViAGara komanda „Skrūves” un Ār-Prāta komanda „Lete”, spraigā cīņā tiecoties uz vietu finālā. Pēc vizītkartes parādīšanas vadībā izvirzījās „Lete”, bet pēc pirmās tehnikas izspēlēšanas Dublieri valmieriešu izpildījumā tiesnešiem šķita tīkamāki kā malāžu dživrišs, un Skrūves izpelnījās par vienu punktu augstāku vērtējumu. Viņš teica, viņa teica, viņi abi teica.. tā komandu kapteiņi turpināja sāncensību līdz abas komandas satikās jau pie otrās tehnikas. Valmieriešiem nācās paskatīties katram no sava skatu punkta Spoon River tehnikā, bet Letei pagadījās nokļūt kapsētā, kur augšāmceļas gan gaužām kautrīgie, gan kaislīgie zombiji. Šķiet, ka spraigās emocijas kapsētā uzrunāja arī tiesnešus un par pārliecinošiem posma uzvarētājiem kļuva komanda „Lete”, bet ViAGara komanda „Skrūves”, kuriem papildus punktu piešķīra arī atsaucīgie skatītāji, tomēr palika otrajā vietā.

Tad par vietu finālā cīņu uzsāka otra ViAGara komanda „Hurbads” un no Jelgavas atbraukusī komanda „Kvartāls”. Šajā posmā skatītāji varēja ielūkoties filmēšanas laukuma aizkulisēs tehnikā Režisori, baudīt operas priekšnesumu dživrišā un būt par lieciniekiem jaunu izgudrojumu atklāšanā. Šoreiz Trakais Profesors bija pacenties, prezentējot publikai krēslu, kas vienmēr ir līdzās, kad sagribas apsēsties, un frizūru ieveidotāju, kas prot atrast vispiemērotāko un labāko matu sakārtojumu jebkurai dzīves situācijai, aizstājot pat visglaunākos pasaules frizierus. Tālakais sižets jau bija spraigs un aizraujošs. Jelgavas komandai notikumi ritēja arvien straujāk un straujāk, un, šķiet, ka pāris sekundēs paskrēja vai Puse Dzīves, bet valmierieši steidzās savā glābējmisijā, jo izsaukumi pēc palīdzības nebeidza beigties. Taču posms gan jau bija beidzies, ar trīs punktu pārsvaru pārliecinoši uzvarot komandai no Jelgavas.

Tad nu bija pienācis brīdis visspraigākajai sacensībai – finālam starp Leti un Kvartālu – divām spēcīgām komandām, kas ikdienā savu improvizēšanas prasmi rāda ne tikai turnīros, bet arī regulāros priekšnesumos plašākai publikai. Pirmajā fināla tehnikā šķita, ka Ār-Prātam grūti attālināties no kapsētas tematikas, jo nu jau bija pienācis attēlot trīs mirušos kapā, kas nejauši miruši vienā dienā un vietā no viena un tā paša suņa, bet LLU komanda Kvartāls iejutās dzīvnieku raksturos. Tālāk sacensību garu tikai paspilgtināja izspēlētā tehnika Lēnās Sporta Spēles, kur sportisti par uzvaru pastmarku līmēšanas sacensībās cīnījās zibenīgā lēnumā, bet fināla noslēgumā skanēja burvīga daiļrade Klāva un Evitas izpildījumā, skaitot kopīgu dzejoli.

Punktu sadalījums finālā bija ļoti līdzīgs, bet skatītāju piešķirtie papildus divi punkti radīja pilnīgi neizšķirtu, tādēļ nācās rīkot vēl papildus izšķirošo improvizāciju, lai saprastu, kura no komandām tad īsti ir pelnījusi VIP klasi mūsu Impro lidojumā. Tad nu skatītājiem un tiesnešiem par prieku, komandu kapteiņi – Zaiga un Kristaps – sniedza ieskatu divās jaukās pasakās. Zaiga, iejutusies visu varoņu lomās, attēloja Ansīša un Grietiņas piedzīvojumus, bet Kristaps, attēlojot pasakas „Sarkangalvīte un vilks” sižetu, veikli iejutās gan vecmāmiņas, gan omīšēdājvilka, gan Sarkangalvītes lomā un tikpat veikli izcīnija arī pirmo vietu savai komandai, jo gan tiesneši, gan skatītāji atzina šo sniegumu par uzvaras cienīgu.

Tā nu, ar spraigu Sarkangalvītes sižetu, noslēdzās turnīra posms, kur 1. vietu izcīnīja Kvartāls, otro vietu ieguva Lete, trešo vietu sev paturēja Hurbads, bet par 4. vietas ieguvējiem kļuva Skrūves.

Taču pasākums ar to bija tikai sācies, jo vakars turpinājās pie Štoka Picas sarūpētām picu kaudzēm, dzerot Valmiermuižas gardo alu, un meklējot vilkačus, bet vēlāk visi devās uz Valmieras centru, kur komandas ar sajūsmu jau gaidīja Klondaika. Tur komandas līdz pat rīta agrumam sacentās biljarda turnīrā un ļāvās trakām dejām, aizmirstot, ka jātaupa spēki vēl nākamās dienas meistarklasēm. Bet, lai vai kā, uz meistarklasēm visi ieradās gana moži un ievingrināja balsis Mudītes Maculēvičas runas vingrinājumos, izdziedājās Irinas Mihailovskas dziedāšanas vingrinājumos un ļāvās trakulīgai improvizācijai Lauras Mesteres vadībā, skrienot cauri „šķērītēm” un ļaujot sevi „nesāt uz rokām”.

Tā nu ar pozitīvām emocijām un patīkami atpūtušies, visi atkal aizlidoja kur kurais, piesolīdami kādreiz atkal saskrieties kādā no improvizācijas pieturvietām! :)

Ko sadarījām? A, lūk ko!

Kā jau katru gadu, ViAgars arī šogad "sastrādāto" atrādīja studentiem ViA Ziemassvētku karnevālā. Šogad kopīgi "uzveicām" Ziemassvētku eglīti Rīga-Zilupe ekspresī. Pats Puaro bija klāt un ar savu palīgu Diku centās atrisināt pasažieru noslēpumu. Un ir jau arī ko šķētināt, ja vienā vagonā sastopas aptrakušas māsīcas no laukiem, omulīga beķere ar savu gaužām aktīvo bērneli, garlaicīgs bankas klērks, pusaptracis puisietis, skaistā, bet ledainā liktenīgā sieviete, pārlieku emocijām pārbagāta psiholoģe un loku mīloša taisnmate konduktore. Nemaz jau neronājot par spīguļojošo eglīti, kam noteikti bija jāatrodas vagona centrā un "jāmaisās pa kājām", liekot uzaust pašām briesmīgākajām bērnudārza atmiņām pasažieru vidū. Slepkavība nakts aizsegā, spriedze un kopā būšanas nozīme. Lūk, ko tik visu nevar sadarīt vienā vagonā, Ziemassvētku vakarā. Un visam pa virsu uzgriezt vienu jauku deju par tām vēlmēm šajā laikā.

Bija. Ir. Būs!

Jauns mācību gads. Jauns improvizācijas tātra gads. Jaunas sejas, jauni plāni. Jauni smiekli, jauni talanti. Būs jaunas izrādes un turnīri. No jauna ar vecajiem. Esam sākuši ar sparu!

Katru trešdienu A-kopmītņu mazajā zālītē, 20.00.

Mīlestības epizožu gaismā

Salikuši somās retro stila kleitas un kurpes, matu tīkliņus un lakatiņus, linu bikses un cepuri, neizmirstot pašu galveno – Ojāra Vācieša brīnišķīgos dzejoļus, Vidzemes Augstskolas studentu teātris „ViaGars” 2009. gada martā devās uz Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Latvijas Studentu teātra dienām. Teātra dienu vadmotīvs bija „Gaisma” un arī mūsu teātris ar savu priekšnesumu centās uzburt savu skatījumu par to, kas ir gaisma.

Martā RTU pulcējās 12 studentu teātri no visas Latvijas. To vidū bija RTU teātra studija „Spēle” ar Viljama Šekspīra lugu „Hamlets”, RTU Studentu teātris „Kamertonis” ar Gabriela Garsias Markesa lugu „Ļoti vecs cilvēks ar milzīgi lieliem spārniem, Latvijas Universitātes Studentu teātris ar Antonio Buero Valjeho lugu „Liesmojošie tumsā”, Jelgavas Studentu teātris no Latvijas Lauksaimniecības universitātes ar Eižena Jonesko lugu „Ainiņa četratā”, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas operstudija „Figaro” ar fragmentiem no Volfganga Amadeja Mocarta operas „Burvju flauta”, Rēzeknes Augstskolas studentu teātris „ĶerRA” ar Žana Pola Sartrsa lugu „Siena”, Liepājas Universitātes studentu teātris „Rikošets” ar priekšnesumu „Es esmu mazliet don Kihots”, Latvijas Kultūras koledžas Studentu teātris ar uzvedumu „HARMONIUM” , studijteātris „AKA” ar improvizāciju „Improvizētais apgaismojums”, teātra studija „Vinnijs” ar Viljama Šekspīra lugu „Sapnis vasaras naktī”, ansamblis „Rīgas Pantomīma” ar fragmentu no satīriskās pantomīmas „Jautrais Olimps” un, protams – „ViaGars” ar Gata Urkas un Anetes Puntužas veidoto priekšnesumu „Mīlestība epizodēs”.

Par uzvarētājiem kļuva un „Ceļojošās āksta cepures” balvu uz visiem laikiem par godu teātra dienu 10gadu jubilejai ieguva LU Studentu teātris ar Visvalža Klinstona iestudēto Antonio Buero Valjeho lugu „Liesmojošie tumsā”.

Nākamajā dienā interesentiem bija iespējams apmeklēt meistarklases skatuves kustību mākslā pie Olgas Žitluhinas deju kompānijas horeogrāfa Dmitrija Gaitjukeviča un aktiermeistarībā pie aktrises Indras Burkovskas.

„Skatuves gaisma ir stāvoklis, sajūta, smarža, garša, objekts, kas var apžilbināt, likt pamosties dzīvībai. Pavasaris, ” tā Gatis Urka un Anete Puntuža.

Mīlestība var būt ļoti dažāda – tā var būt kautrīga, uzbāzīga un sāpīga, tā var likties bērnišķīga un slēpt sevī pielūgsmi, tā ļauj sapņot, bet liek arī smagi vilties. Būtībā mēs esam vienādi, darām līdzīgus darbus, mums ir līdzīgas rūpes, bet mīlestība mūsos ir dažāda. Priekšnesums „Mīlestība epizodēs” to arī centās parādīt retro noskaņās, caur skaistajiem Ojāra Vācieša dzejoļiem, skanot grupas „Iļģi” mūzikai. Viens no dzejoļiem skanēja norvēģu valodā un ir norvēģu autora sacerēts. To skaitīja mūsu Erasmusstudente Ina.

Šoreiz gan āksta cepuri uz Valmieru atvest neizdevās, taču saņemts tika Latvijas Universitātes Studentu teātra atzinums (simpātijas balva) un gandarījums par pašu paveikto. Bez tam, apsveicam Aneti ar uzņemšanu RTU Latvijas Studentu teātra dienu režisores kārtā. Varbūt šajā pavasarī veiksies vēl labāk.

"Pēdējā pirmizrāde"

Improvizācijas teātris "Hamlets" - "Balodis un piemineklis"