trešdiena, 2012. gada 28. marts

ViAGars ieskatās Acīs


24. un 25. martā ViAGars jau tradicionāli viesojās RTU Teātra dienās, kas šogad vienoja visus Latvijas studentu teātrus zem tēmas „Acis”. Tad nu, cik teātru, tik dažādu redzējumu bija, ko vērot mūsu un citu acīm. Bet pašam ViAGaram tā bija arī iespēja izrauties no ierastā improvizācijas teātra formāta un ļauties nedaudz klasiskākam teātrim.

Šogad, parādot visraibāko daiļrades buķeti, Teātra dienās piedalījās LU Studentu teātris, Alises Rozes teātris, Teātra studija „Krāso baltu”, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Operstudija „Figaro”, Rēzeknes Augstskolas teātris „Ķerra”, Jaunais Miltu teātris, LLU Studentu teātris, Studijteātris „AKA”, kā arī pašmāju RTU teātri „Spēle” un „Kamertonis”, no kuriem par labāko izrādi šoreiz atzina ĶerRAs izrādi „Kas paliks pēc mums?”, piešķirot ceļojošo Sudraba Āksta Cepuri, bet par labākajiem aktieriem godam tika atzīti Jelgavas teātra aktieri Rihards Oja un Rita Ozoliņa, kuri bija iejutušies īstu lauvu lomās. Aizraujošus priekšnesumus, kā ik gadu, sniedza arī Impro Zoo un Rīgas Pantomīma.

Teātri ne tikai uzstājās, bet arī vēroja kolēģu izrādes un atzinīgi vērtēja priekšnesumus „5 acu” sistēmā. Bet visvērīgāk priekšnesumus skatījās žūrija, kuras sastāvā bija sabiedrībā labi pazīstamas personas - režisore Asja Visocka, aktieris un režisors Edmunds Freibergs, aktrise un režisore Raimonda Vazdika, režisors Ģirts Šolis un Latvijas Nacionālās operas soliste Baiba Berķe.


Bet, ko tajā visā juceklī darīja ViAGars? Šogad mazliet atkāpies no šizofrēniskās tematikas, lai gan arī pagājušā gada trakajam Romānam nebija ne vainas, šoreiz ViAGars skatītājiem sniedza kodolīgu priekšnesumu par trakulīgo Dzeguzi un viņas meitu. Stāsts par to, kā dažkārt tiekam ierauti paaudžu ratu riteņos, kļūdaini iedami vecāku pēdās. Šoreiz stāsta morāle pavisam vienkārša – rūpējies par bērniem, jo nākotnē viņi būs tavu izrādīto rūpju spogulis! Lomās iejutās Irina Ozerova, Artūrs Gubins, Sandis Elsts, Inese Boša, Lana Insberga un Elīna Runce.

Savukārt nākamajā dienā visiem dalībniekiem bija iespēja piedalīties divās burvīgās meistarklasēs. Aktiermeistarību šoreiz mācīja pedagoģe Anita Sproģe, liekot visiem nevis tēlot, bet vadīties savā lomā pēc dabiskām emocijām un reālās situācijas. Pēc tam meistarklases turpināja vadīt horeogrāfe Dace Jonele, liekot jaunajiem aktieriem kārtīgi izkustēties un paļauties uz apkārtējo vidi, ar aizvērtām acīm gan pārvietojoties, gan cenšoties izprast un atkārtot citu veidotos ķermeņu siluetus un statujas. Bet pēc tam kopā saplūda kāzas, rotaļas un orķestra skaņas, beigās radot vienu lielu pārsteigumu. J
Lai vai kā, nākas atzīt, ka katras Teātra dienas ir kā viens liels pārsteigums! J Ar nepacietību jau gaidām nākamo gadu! Kas zina, kādus brīnumus tad atnesīs Teātra dienas un kādus brīnumus tur atkal parādīs ViAGars!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru