22.marta saulainajam rītam sveicinot, ViAGara možām acīm starojošie un entuziasma pilnie gariņi devās uz Rīgu, lai piedalītos ikgadējās RTU Latvijas Studentu teātra dienās, kas šogad notika jau 15.reizi. Pasākuma galveno tēmu – vērtības – savā iestudējuma interpretācijā bija ieradušies parādīt 11 studentu teātri un kolektīvi no Rēzeknes, Rīgas, Jelgavas, Daugavpils un, protams, Valmieras, no kuriem tikai viens ieguva simbolisko balvu – ceļojošo Āksta Cepuri.
ViAGaram
tika īpašais gods uzstāties kā pirmajiem kritiskās žūrijas priekšā. Dalībniekus
vērtēja Dailes teātra režisors Mihails Gruzdovs, baleta pedagoģe un horeogrāfe
Tamāra Ēķe, literatūrzinātniece un teātra kritiķe Silvija Radzobe, balss un
teātra māksliniece Dana Indāne, režisore Asja Visocka un RTU dekāns un
arhitekts Uģis Bratuškins. Cik cilvēku, tik viedokļu – katram savs un katram
pareizais, dodot veselu lērumu konstruktīvas kritikas un padomu, ko smelties, gan
uzslavu, gan nopēlumu, par ko padomāt, pasmieties un ņemt vērā. Jāprot ne tikai
klausīties, bet ieklausīties – to ViAGars labi zina, tādēļ nākamajā dienā
apmeklēja arī meistarklases pie D.Indānes, mācoties „atvērt” balsi, un
ekspresīvās T.Ēķes vadībā iepazīstot kustību mākslu valša un ča-ča-ča ritmos.
 |
| Žūrijas komisijā no kreisās: Silvija Radzobe, Mihails Gruzdovs un Tamāra Ēķe. Vai ViAGara Sandis mēģina "iefiltrēties" starp lielajiem vērtētājiem? :) |
Ko
tad mūsu improvizētāji prožektoru gaismās šoreiz sadarīja uz RTU skatuves?
Sacēla īstu vētru ūdensglāzē, pareizāk sakot, sapnī. Hermaņa Paukša lugas „Ak
dievs, kādi murgi...” no sievasmātes bēgošā Maigoņa sapnī, kuru drosmīgi
izspēlēja četri ViAGariņi. Lote Lārmane iejutās holēristiskās sievasmātes
Kornēlijas tēlā, tverstot savu bailīgo znotu Maigoni jaunā improvizētāja
Kristapa Gruševa spēles mākā.
 |
| Kornēlija steidz izstāstīt seržantam znota nedarbus vai drīzāk pašas dullās paranojas murgus |
 |
| "Vai tev neatrastos kāds smēķis?" |
Nepieredzējušo, bet akurāto seržantu tēloja vēl viens no jaunajiem ViaGariešiem – Edgars Dumpis, savukārt naksnīgajā iestudējuma vidē neparastu noskaņu ienesa Sandis Elsts klaiņojošā Makša ādā, izmisīgi meklējot smēķi savās un citu kabatās. Arī šogad ViAGars ieturēja savu raksturiezīmi, absurdisma stilā iestudējot mazliet šizofrēnisku un no realitātes atstumtu lugu. Taču filozofiskais vēstījums noteikti bija nepārprotams, proti, būt iesprostotam cita sapnī un tikt „pataisītam aukstam” nav ne uz pusi tik briesmīgi kā dzīvē.
 |
| Sievasmāte un seržants |
Mistiskā Makša vārdiem sakot, kurš izrādījās ne vien izmisis pīpes meklētājs, bet arī dziļi domājošs filozofs: „esi mierā ar to, ka eksistē, un nelauzi galvu par to, ka citur varbūt ir labāk”.
Ludziņas režisore bija ViaGara vadošais improgariņš Inese Boša, taču kopīgais gala iestudējums tapa, sadarbojoties un apmainoties domām ikvienam iesaistītajam – gan improvizētājiem, gan galvenajiem aktieriem, gan no malas vērojošajiem, kas deva padomus un subjektīvo vērtējumu. Lai gan uzvarētāja laurus plūca LLU studentu teātris ar fragmentu no epifāniju performances „Iegriez ziedoni”, vislielākais ieguvums bija iespēja uzstāties ārpus ierastās vides, kārtīgi uzsūkt iedvesmu no citiem studentu teātra redzējumiem, saņemt atsauksmes no profesionālās žūrijas un beigu beigās just lepnumu par padarīto. Lieliska nedēļas nogale ar daudz smiekliem, domām, garšīgām kūkām un apņēmības lādiņa devu nākamajiem darbiem – par to jāpateicas Studentu teātra dienām 2014!
Trīs, divi, viens - ViAGars ir gatavs gāzt
kalnus arī nākamgad! Sapnī, murgos vai realitāte - to redzēsim pēc gada! : )
 |
| Pēc labi padarīta darba un garas dienas - īpašā ViAGars kūka! Ņam! |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru