Viens solis atpakaļ, divi uz priekšu!

Sveiciens no gariņiem, kas mīt ViA improvizācijas teātrī un rūpējas, lai Tavi sejas muskuļi biežāk savilktos smaidā un smieklos!

Festivāliem pieskandinot, saulei iededzinot un pērkoniem odus aizbiedējot, pagājusi vasara vasariņa. Laiks atkal sēsties studiju seglos, lai rikšotu cauri visam, kas slēpjas zem vārdiem „studenta dzīve”. Daļai mūsu, Vidzemes Augstskolas studentu, jaunais studiju gads nozīmē arī atgriešanos improvizatoriskās nodarbēs, trešdienu vakarus veltot ViAGars mēģinājumiem. Taču, pirms spert soļus nākotnē, vērts atcerēties trīs lieliskus notikumus no pagājušā semestra, kurus gariņi piedzīvoja pavasara trauksmainajā juceklī.

24.aprīlī ViAGaram durvis laipni vēra Citāds Bārs, ļaujot pieskandināt telpas smiekliem, sarunām un dīvainākajām izdarībām. Ceturtdienas vakarā sanākušos skatītājus ar 40 minūšu garu improvizācijas teātra uzstāšanos izklaidēja pieci gariņi – Lote, Signija, Kristaps, Edgars un Sandis, savukārt Inese kā allaž iejutās vadītājas lomā.

Ko gan jaunu iemācījās skatītāji? Noderīgu informāciju, kā nevajadzētu rīkoties vēlēšanās, kas notiek ar lupatām bāra, kad apkopējas, apsargi un kāds rets apmeklētājs ir emocionālas kaisles pārņemti, un faktu, kas noteikti jāņem vērā kāmīšu īpašniekiem – bez pases mazos spalvu kamolus lidmašīnā nelaidīs.

10.maijā ViAGariņi devās uz Katlakalnu. Tur ceturto gadu pēc kārtas norisinājās pasākums „Improfests 2014”, kurš pulcēja improvizācijas teātrus un studijas no visas Latvijas – Rīgas, Limbažiem, Madonas, Jelgavas un, protams, Valmieras.

Katra teātra enerģiskums un raksturīgais stils iezīmēja spilgtus priekšnesumus kopējā vakara kolažā. Kamēr vieni izcēlās ar muzikālu akordeonista spēlētu pavadījumu, citi izmantoja dramatisku stāstīšanas metodi, savukārt vēl kāds balansējā uz šaurās zilās svītriņas, iesaistīdams tehnikā pretrunīgas frāzes un vārdus. Paši mājinieki – Katlakalna improvizācijas teātris – slīdēja cauri zālei traģikomiskā sēru noskaņā, parādot paši savu unikālo interpretāciju par improvizāciju. 

ViAGars pasākumā uzstājās kā pirmspēdējie. Veterāni Lana un Sandis, kā arī Kristaps atklāja, ka benzīna vietās bākā var liet vīnu, bet Signija un Edgars saprata, ka azartspēļu atkarība jāārstē tikai ar dūņu palīdzību.

17. maijā ceļi veda uz Smilteni, kur Muzeju nakts ietvaros atjaunotajā Smiltenes Kultūras centrā notika jauno mākslinieku pasākums „Ir it kā muzeju nakts”. Vietējie dziedātāji, dejotāji, topošie mūziķi un dzejas draugi pulcējās saulainajā zālē un iepazīstināja ar savu aizraušanos visus sanākušos skatītājus.

Starp smilteniešiem kā viesis no Valmieras bija ViAGars, šoreiz gan Sanda vadībā. Gariņi Reinis, Edgars, Kristaps un Signija sarīkoja bezbiļetnieku drāmu autoostā un ļāva vaļu ziepju operas kaislībām Francijā. Sanda solo ar ģitāru savukārt paliks atmiņā gan mums, gan pašai ģitārai, kas turpat līdzās stutēja sienu.

Tā, lūk, noslēdzās iepriekšējā ViAGars darba sezona. Rudentiņ, mēs esam gatavi un nogatavojušies, lai sāktu improvizēt uz nebēdu arī šogad.

Seko līdzi un gaidi ziņu par jauno gariņu uzņemšanu drīzumā!

Meklējot smēķi Kornēlijas znota kabatās jeb ViAGars RTU Studentu teātra dienās

22.marta saulainajam rītam sveicinot, ViAGara možām acīm starojošie un entuziasma pilnie gariņi devās uz Rīgu, lai piedalītos ikgadējās RTU Latvijas Studentu teātra dienās, kas šogad notika jau 15.reizi. Pasākuma galveno tēmu – vērtības – savā iestudējuma interpretācijā bija ieradušies parādīt 11 studentu teātri un kolektīvi no Rēzeknes, Rīgas, Jelgavas, Daugavpils un, protams, Valmieras, no kuriem tikai viens ieguva simbolisko balvu – ceļojošo Āksta Cepuri. 

ViAGaram tika īpašais gods uzstāties kā pirmajiem kritiskās žūrijas priekšā. Dalībniekus vērtēja Dailes teātra režisors Mihails Gruzdovs, baleta pedagoģe un horeogrāfe Tamāra Ēķe, literatūrzinātniece un teātra kritiķe Silvija Radzobe, balss un teātra māksliniece Dana Indāne, režisore Asja Visocka un RTU dekāns un arhitekts Uģis Bratuškins. Cik cilvēku, tik viedokļu – katram savs un katram pareizais, dodot veselu lērumu konstruktīvas kritikas un padomu, ko smelties, gan uzslavu, gan nopēlumu, par ko padomāt, pasmieties un ņemt vērā. Jāprot ne tikai klausīties, bet ieklausīties – to ViAGars labi zina, tādēļ nākamajā dienā apmeklēja arī meistarklases pie D.Indānes, mācoties „atvērt” balsi, un ekspresīvās T.Ēķes vadībā iepazīstot kustību mākslu valša un ča-ča-ča ritmos.

Žūrijas komisijā no kreisās: Silvija Radzobe, Mihails Gruzdovs un Tamāra Ēķe. Vai ViAGara Sandis mēģina "iefiltrēties" starp lielajiem vērtētājiem? :)

Ko tad mūsu improvizētāji prožektoru gaismās šoreiz sadarīja uz RTU skatuves? Sacēla īstu vētru ūdensglāzē, pareizāk sakot, sapnī. Hermaņa Paukša lugas „Ak dievs, kādi murgi...” no sievasmātes bēgošā Maigoņa sapnī, kuru drosmīgi izspēlēja četri ViAGariņi. Lote Lārmane iejutās holēristiskās sievasmātes Kornēlijas tēlā, tverstot savu bailīgo znotu Maigoni jaunā improvizētāja Kristapa Gruševa spēles mākā. 

Kornēlija steidz izstāstīt seržantam znota nedarbus vai
drīzāk pašas dullās paranojas murgus

"Vai tev neatrastos kāds smēķis?"

Nepieredzējušo, bet akurāto seržantu tēloja vēl viens no jaunajiem ViaGariešiem – Edgars Dumpis, savukārt naksnīgajā iestudējuma vidē neparastu noskaņu ienesa Sandis Elsts klaiņojošā Makša ādā, izmisīgi meklējot smēķi savās un citu kabatās. Arī šogad ViAGars ieturēja savu raksturiezīmi, absurdisma stilā iestudējot mazliet šizofrēnisku un no realitātes atstumtu lugu. Taču filozofiskais vēstījums noteikti bija nepārprotams, proti,  būt iesprostotam cita sapnī un tikt „pataisītam aukstam” nav ne uz pusi tik briesmīgi kā dzīvē.

Sievasmāte un seržants

Mistiskā Makša vārdiem sakot, kurš izrādījās ne vien izmisis pīpes meklētājs, bet arī dziļi domājošs filozofs: „esi mierā ar to, ka eksistē, un nelauzi galvu par to, ka citur varbūt ir labāk”.

Ludziņas režisore bija ViaGara vadošais improgariņš Inese Boša, taču kopīgais gala iestudējums tapa, sadarbojoties un apmainoties domām ikvienam iesaistītajam – gan improvizētājiem, gan galvenajiem aktieriem, gan no malas vērojošajiem, kas deva padomus un subjektīvo vērtējumu. Lai gan uzvarētāja laurus plūca LLU studentu teātris ar fragmentu no epifāniju performances „Iegriez ziedoni”, vislielākais ieguvums bija iespēja uzstāties ārpus ierastās vides, kārtīgi uzsūkt iedvesmu no citiem studentu teātra redzējumiem, saņemt atsauksmes no profesionālās žūrijas un beigu beigās just lepnumu par padarīto. Lieliska nedēļas nogale ar daudz smiekliem, domām, garšīgām kūkām un apņēmības lādiņa devu nākamajiem darbiem – par to jāpateicas Studentu teātra dienām 2014!

Trīs, divi, viens - ViAGars ir gatavs gāzt kalnus arī nākamgad! Sapnī, murgos vai realitāte - to redzēsim pēc gada! : ) 

Pēc labi padarīta darba un garas
dienas - īpašā ViAGars kūka! Ņam! 

Improvizēts semestris

Vesels pusgads aizkavējušos jaunumu - ViAGars joprojām spārdās, ārdās un improvizē. No iknedēļas mēģinājumiem līdz meistarklasēm, slavas brīžiem un pašmāju turnīru, arī šajā akadēmiskajā gadā mēs neplānojam pieklust. Zemāk pusgada spilgtākie notikumi:

Jauno biedru uzņemšana un mēģinājumi

Oktobrī atvērām durvis jauno biedru plūsmai, un atsaucība bija patīkami liela. Uz iknedēļas stāstu radīšanas, tēlošanas, sevis pārbaudīšanas un izsmiešanās sesijām ilgtermiņā šogad parakstījās aptuveni trīsdesmit gariņi, bet par stabiliem apmeklētājiem sevi padarījuši aptuveni piecpadsmit censoņi. Šogad pārsteidza lielais puišu vairākums, mēģinājumos dāmām esot manāmi mazākā skaitā, nekā tas ir bijis pēdējos četrus gadus.

Gada pirmais mēģinājums.

Tehnikas izpildītāji un piesēdētāji.

Top bojeviks "Mīkstais kastanis"

Iekarojām publiku

Bijām arī pieprasīti skatuves mākslinieki, esot klāt gan pie kapsulas iemūrēšanas augstskolas jaunā Inženierzinātņu kompleksa pamatos, gan pie brīvdabas galerijas atklāšanas Sajūtu parkā. Vēl arī izklaidējām publiku augstskolas labdarības koncertā "Uzdāvini Ziemassvētkus" un citur.

Iebetonēto kapsulu pēc 1000 gadiem atradīs ķīniešu mājiņā, kad flešatmiņas varēs iespraust rokā.	Pirms uzstāšanās Sajūtu parkā sasildījāmies pie katla, kurā varbūt/iespējams/nē, nemaz vārīts kaķis.	Publika bija maza gados un skaitā, bet izsmējāmies un sasildījāmies visi.
Ziemassvētku koncertā Silvija un Edgars uzstājās ar improvizētu dzejoli.	"ViAGāāārs!" kopbilde pie eglītes.	Uz skatuves gan valdīja nedaudz nerātnāka noskaņa.

Meistarklases un turnīrs

Novembra beigās izlēmām, ka gribam izglītoties un iepazīties ar citiem Valmieras improvizētājiem, un saorganizējām meistarklases pašiem un turnīru ar Valmieras Viestura vidusskolas impro-mīļiem. Meistarklasēs ar lielu prieku atkalsatikām ViAGara veterānus Lanu, Elīnu un Alisi, kā arī LLU Jelgavas Studentu teātra pārstāvi Andi.

Kārtīgi samācījušies, nākamajā dienā stājāmies pretī viesturiešiem. Sacentās sešas komandas - Garās zeķes, Tinte un Bruģis no ViAGara un Trimeris, Purvs un Kabacis no Viestura vidusskolas. Uzvarētāju trijniekā gozējās ViAGara veterāni Bruģis un divas Viestura vidusskolas komandas Purvs un Trimeris.

Meistarklases, cītīgi mācāmies.	Meistarklases 2, joprojām mācāmies.	Meistarklases 3, praksē jāpārbauda, ko esam iemācījušies!
Otrā diena, turnīrs. Bargie tiesneši.	Uz skatuves komandas Kabacis un Bruģis.	Kapteiņu tehnika "Svešinieki gultā".
Pauzes laikā Inese uzskatāmi parāda, cik aizraujoši mums iet turnīrā.	Komandu un skatītāju škobbilde.	Veterāni acīmredzami bija uzpirkuši vismaz vienu tiesnesi.

Tā mums iet. Joprojām gaidām katru improvizētgribētāju Ausekļa ielas kopmītnēs katru trešdienu no 20:00 līdz 22:00. Neaizmirsti piesekot mums twitter un ausīties - varbūt šajā semestrī atradīsim vietu un laiku, kad uzstāties tieši jums!