pirmdiena, 2009. gada 14. decembris

Mīlestības epizožu gaismā


Salikuši somās retro stila kleitas un kurpes, matu tīkliņus un lakatiņus, linu bikses un cepuri, neizmirstot pašu galveno – Ojāra Vācieša brīnišķīgos dzejoļus, Vidzemes Augstskolas studentu teātris „ViaGars” 2009. gada martā devās uz Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Latvijas Studentu teātra dienām. Teātra dienu vadmotīvs bija „Gaisma” un arī mūsu teātris ar savu priekšnesumu centās uzburt savu skatījumu par to, kas ir gaisma.

Martā RTU pulcējās 12 studentu teātri no visas Latvijas. To vidū bija RTU teātra studija „Spēle” ar Viljama Šekspīra lugu „Hamlets”, RTU Studentu teātris „Kamertonis” ar Gabriela Garsias Markesa lugu „Ļoti vecs cilvēks ar milzīgi lieliem spārniem, Latvijas Universitātes Studentu teātris ar Antonio Buero Valjeho lugu „Liesmojošie tumsā”, Jelgavas Studentu teātris no Latvijas Lauksaimniecības universitātes ar Eižena Jonesko lugu „Ainiņa četratā”, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas operstudija „Figaro” ar fragmentiem no Volfganga Amadeja Mocarta operas „Burvju flauta”, Rēzeknes Augstskolas studentu teātris „ĶerRA” ar Žana Pola Sartrsa lugu „Siena”, Liepājas Universitātes studentu teātris „Rikošets” ar priekšnesumu „Es esmu mazliet don Kihots”, Latvijas Kultūras koledžas Studentu teātris ar uzvedumu „HARMONIUM” , studijteātris „AKA” ar improvizāciju „Improvizētais apgaismojums”, teātra studija „Vinnijs” ar Viljama Šekspīra lugu „Sapnis vasaras naktī”, ansamblis „Rīgas Pantomīma” ar fragmentu no satīriskās pantomīmas „Jautrais Olimps” un, protams – „ViaGars” ar Gata Urkas un Anetes Puntužas veidoto priekšnesumu „Mīlestība epizodēs”.

Par uzvarētājiem kļuva un „Ceļojošās āksta cepures” balvu uz visiem laikiem par godu teātra dienu 10gadu jubilejai ieguva LU Studentu teātris ar Visvalža Klinstona iestudēto Antonio Buero Valjeho lugu „Liesmojošie tumsā”.

Nākamajā dienā interesentiem bija iespējams apmeklēt meistarklases skatuves kustību mākslā pie Olgas Žitluhinas deju kompānijas horeogrāfa Dmitrija Gaitjukeviča un aktiermeistarībā pie aktrises Indras Burkovskas.

„Skatuves gaisma ir stāvoklis, sajūta, smarža, garša, objekts, kas var apžilbināt, likt pamosties dzīvībai. Pavasaris, ” tā Gatis Urka un Anete Puntuža.

Mīlestība var būt ļoti dažāda – tā var būt kautrīga, uzbāzīga un sāpīga, tā var likties bērnišķīga un slēpt sevī pielūgsmi, tā ļauj sapņot, bet liek arī smagi vilties. Būtībā mēs esam vienādi, darām līdzīgus darbus, mums ir līdzīgas rūpes, bet mīlestība mūsos ir dažāda. Priekšnesums „Mīlestība epizodēs” to arī centās parādīt retro noskaņās, caur skaistajiem Ojāra Vācieša dzejoļiem, skanot grupas „Iļģi” mūzikai. Viens no dzejoļiem skanēja norvēģu valodā un ir norvēģu autora sacerēts. To skaitīja mūsu Erasmusstudente Ina.

Šoreiz gan āksta cepuri uz Valmieru atvest neizdevās, taču saņemts tika Latvijas Universitātes Studentu teātra atzinums (simpātijas balva) un gandarījums par pašu paveikto. Bez tam, apsveicam Aneti ar uzņemšanu RTU Latvijas Studentu teātra dienu režisores kārtā. Varbūt šajā pavasarī veiksies vēl labāk.

"Pēdējā pirmizrāde"

Improvizācijas teātris "Hamlets" - "Balodis un piemineklis"

svētdiena, 2009. gada 13. decembris

Kas jauns Sūnu ciemā?


Šogad "ViAGars" Vidzemes augstskolas Ziemassvētku karnevāla apmeklētājiem stādīja priekšā savu mūziklu "Sūnu ciema zēni" pēc Andreja Upīša stāsta motīviem. Protams, sižeta darbību nācās pielāgot mūzikla žanram.

Tā nu galā mums sanāca Sūnu ciems, kurā valda pozitīva nabadzība un neizmērojams slinkums. Tik balti uznieg pirmais sniegs, par ko priecīgi ir visi Sūnu ciema iedzīvotāji (viņi pikojas, taisa sniega eņģeļus un priecājas par katru iespēju aizbāzt otram sniegu aiz apkakles). Tomēr kļūst aukstāks, un visi nu cenšas sasildīties kā vien māk. Sniegs nepārstāj snigt un ciema iedzīvotāji pamazām sāk iestigt lielajās kupenās. Tie nolemj - we need a hero! Un izvēle krīt uz trīs brašiem regular normal everyday guys. Mazie reperi labprāt uzņemas pienākumu un gar stabiem un kokiem savā bobā dodas pēc glābēja. Pa ceļam gan viņi sastop čigānietes, kuras , ar abrakadabras palīdzību, vientiešus aplaupa. Nosaluši viņi atrod Baltās mājas, kurās omulīgi valsi dejo abi vecāki un mazās meitas riņķo pa istabu nebednīgā virpulī, jo pasaule, taču ir brīnišķīga. Puiši tiek ievesti istabā, pacienāti ar piparkūkām un tiem tiek dāvāts liels, balts maiss. Saņēmuši velti, tie nu beidzot dodas atpakaļ uz ciemu. Tiek pabraukts garām daudziem stabiem un kokiem, bet galu galā viņi nonāk mājās, kur sagaida priecīgie ciema iedzīvotāji. Tiek atvērts maiss, no, kura.... this is it, here i stand - parādās balts un pūkains lācis. Tas visus aicina uz hard work. Baltā ģimene atnes lāpstas un darbs, kura vadītājs ir lācis, var sākties. Visbeidzot ciemā tiek ievesta kārtība, tīrība.

Repertuārs (iekodēts arī tekstā) :

1. Ievads (darbība notiek graustos) - Poztīva nabadzība - Edža un niknie
2. Snieg tik neprātīgi balti - Lauris Reiniks
3. Colder - Prāta vētra
4. Vietējā sabiedrība saprot, ka lai izglābtos no nelaimes nepieciešams
varonis - I need a hero
5. Skatuves priekšplānā izvirzās potenciālie varoņi - Regular everyday normal guy
- Jon Lajoie
6. Vīri dodas pēc laimes lāča - Stabs, stabs, koks, žogs - Gustavo
7. Čigānietes - Abra kadabra
8. Baltās mājas - Wounderfool world - Louis Armstrong
9. Laimes lāci - This is it - Maikls Džeksons
10. Seno laiku beigas - Hard work, work un Kārtība, tīrība.


piektdiena, 2009. gada 20. novembris

Improvizācias teātris - kas tas ir?

Improvizēt mēs praktiski protam visi - radīt kaut ko netīši vai tīši tieši tagad, šajā mirklī. Improvizācijas teātris to piedāvā darīt kopistiski un auditorijas priekšā. Aktieri veido izrādi bez iepriekš sagatavota scenārija. Izrāde top, aktieriem sadarbojoties ar publiku. Ipmrovizatori, iedvesmas gūšanai, lūdz skatītājus nodefinēt kādu raksturīgu vadlīniju, kurai varētu sekot. Tiek lūgta kāda ideja par darbības, vietu, laikmetu, par personāžu pagātni, sapņiem... Tas ne tikai ļauj improvizatoriem nokļūt negaidītās situācijās, bet kalpo arī, kā pierādījums tam, ka izrāde notiek bez iepriekš sagatavota plāna. Augstas klases improvizatori spēj veidot tādas izrādes, ka publikai ir visai grūti noticēt scenārija neesamībai.

Teātra sports

Teātra sporta pirmsākumi Latvijā meklējami jau 1995. gadā, kad Rīgā ieradās Stokholmas improvizācijas teātris "Zupas teātris". Pirmās teātra sporta sacensības Latvijā norisinājās 1997. gadā Jelgavas lauksaimniecības universitātē. Kopš tā laika teātra sports Latvijā ir attīstījies un kļuvis ļoti populārs, jo sevišķi studentu vidū. Tēātra sporta sacensības norisinās gan studentu dienās Jelgavā, gan dažādos turīros visā Latvijā. Pagājušajā gadā arī Valmierā norisinājās Vidzemes augstskolas improvizācijas teātra "ViAGars" organizētais sporta teātra turnīrs.